Memuārs.

Vārdi rakstīti kā teksts Bet šis būs mans memuārs Pats savu dzīvi esmu sapisis Tā kā būtu sūdīgs ķirurgārsts Viss sākās kādā pavasara dienā Mātei piedzimst trešais bērns Bet sīcis uzaudzis četrās sienās Un apstākļi, tie ir lielās briesmās Māte strādā pelna naudu Sīcis palicis ar māsu un brāli Bet pienāk tas šausmīgais vakars Un tēvs atnācis nogulēt pāli Nu vot sākas skaļie skandāli Tos mazais nesaprot bet jūt Ka viss apkārt iet uz sūdu Viņš projām vēlas būt Bet iet? Nav jau kur Jo šīs taču skaitās kā mājas Aizbēgt prom viņš vēlas Bet vēl par mazu ir viņa kājas Un tā pāriet negulētas naktis PTSD un trauma Dzīvē ne smaka no baudas Bērns redz kā māte cīnās bez naudas Un blakus viņai pajobaks Kas visu ģimeni velk uz leju Pa pālim iedod viņai pa seju Bet laulība neļauj iet citu ceļu Pienāk tie skolas gadi Un sīcis sāk labi mācīties Sākt palikt pie vecvecākiem Kad sencis mājās sāk ārdīties Bet vecajiem ar iet smagi Dzīvo uz pabalstiem bet ir jau labi Lēti makaroni uz galda stāv Bet vismaz bērnam ir ko havāt Sīcis sāk pie sevis domāt Vai dzīve kādreiz var būt labāka? Visi redz viņā potenciālu Saka lai viņš tik iet uz priekšu Skolā mācās un dabū pa iekšu Tiek apbižots un saukts par zubri Galva vienmēr uz leju Viņš izaudzējis sev kupri Tas ko viņš dara nav kruti Un tagad bez čomiem, nu vo ir grūti Pienāk pusaudža gadi Laiks atrast sev pirmo brūti Bet neviena viņu negrib Lai cik atdotu vienmēr sanāk sūdi Un tā pāriet pāris gadi Līdz džekiņš atrod savu pirmo Viss jau labi, liekas sakarīga un mīlestība gaisā virmo Bet tā salauza viņam sirdi, un mainīja viņu uz dzīvi Sāpes neizbēgt, mazais Aleksīts nonāk pie zaļā un pudeles Bet kā gan savādāk, ja galvā tik notiek putra un putens Bet kā tad tā, pareizais Aleksīts nariks un buhariks? Viņš taču gudrs un labi mācās Būs viņš ārsts nejau pisīs garik Tagad vecie skolotāji vīlušies Gudrākais strādā par minimālo Bet šiem nekad nesaprast, no kādas mājas sīcis ir nācis Cik daudz viņš ir panācis, ir hujova bet nu tā ir sanācis Katru dienu cīņā ar sevi, bet maize uz galda ir jānoliek Gana vecs, jāpalīdz tiem kas agrāk palīdzēja viņam Jāatbalsta savs bars, jāatbalsta ģimene un sava draudzene Lai tiem nav jācieš bads, lai tiem pilnvērtīgs katrs gads Lai tiem uz dzīvi ir labs skats, lai tiem ir kas nebijis man Lai nav jāredz kas bija man, lai nav jāpiedzīvo kas bija man Lai nav jācieš kas bija man Bliežu no sirds lai labāk skan, atdodu sevi viņiem, jā nu gan Un kaut kā tā, tā dzīve iet Gribu redzēt kā savā nākotnē, mans dēls ar smaidu skrien Kā sieviņa sēž virtuvē, un baro mūsu ģimeni katru dienu Jo ģimenes vērtības, tā ir lieta ko es visvairāk gribu un cienu