Auto

Mans organisms ārprātīgi laiku jūt Es strādāju bez steigas, tā tam vajag būt Tik īss un garš ir pseidonīms Kas zin', cik tālu katram jāiet mums Tu nedrīksti būt gadījums Šis laiks mums sapņos Vēl nav noteikums Mans organisms sitienu pa laiku jūt Viss sācies beigām, jo tā tam tomēr vajag būt Kur negaida mūs vairs neviens Es jūtu visu to, ko nejūt siens Un nerīstos un nespārdos Tavs samākslotais skatiens ir alkohols Laiks pacēlies ir jau virs mūsu galvām Varbūt tik nereāls šīs jaunais prieks Liekas neizkustināt šo klinti Ārprāts, cik bezcerīga straume plūst Šis ir mans auto aerodroms – tas Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas This is my servant, and this is my car I want to drink and I drive to the bar Mans organisms ir īslaicīga pasaule Viss sācies beigām, jo tā tam tomēr vajag būt Kur negaida mūs vairs neviens Es jūtu visu to, ko nejūt siens Un nerīstos un nespārdos Tavs samākslotais skatiens ir alkohols Šis ir mans auto aerodroms – tas Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas This is my servant, and this is my car I want to drink and I drive to the bar Šis ir mans auto aerodroms – tas Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas This is my servant, and this is my car I want to drink and I drive to the bar Šis ir mans auto aerodroms – tas Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas This is my servant, and this is my car I want to drink and I drive to the bar Šis ir mans auto aerodroms – tas Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas This is my servant, and this is my car I want to drink and I drive to the bar I want to drink and I drive